Vakar biju Rīgā uz Skola 2011, protams, mans intereses vairāk aprobežojās ar grāmatu izstādi, taču sev neko nenopirku, jo īsti dzēselei neatradu nevienu grāmatu, bet tam,kas patīk daļēji, naudas bija pažēl. Laikam jāliek dažas savas grāmtas ibook.lv, tad padomāšu ko iepirkt.
...šodien ir nekānedarīšanas diena. Mani gan gaida daži darbi, vakarā jāiet uz absolventu salidojumu.
Apceru par baudas atrašanu Noro dzijā. Tā ir krutais brends dziju pasaulē, cena- ap 5 ls 50 gramu ficītē. Mani valdzina jūras zilzaļais.Noro Kasumi 13.Vispār velk uz zilajām krāsām.  Vēl jāpabeidz Freda jaka, viņš arī jūsmo par zilo krāsu. .Ko gan tas varētu nozīmē?
Labs ir, jāiet skribināt nagus, ala manikīrs.
Gandrīz nataša, tu manu paciņu ar smaržām saņēmi??

Paldies Dievam, Žetonu vakars ir garām! Tā gatavošanās gan bija 2 nedēļu murdziņš, bet man liekas, ka pasākums sanāca ļoti labs. Man tikai žēl, ka audzinātājām bija pašām viss jādara, bet pašiniciatīvas no skolēnu puses bija ļoti maz. Nu par to es  dabūju kaudzi publisku komplimentu, puķes un lielu atslābumu, kad beidzās pasākuma svinīgā daļa.
Vai tu zini, kas ir ābolmaize? Šņabis, ābolu sula un pārkaisīts kanēlis. Rekomnedēju.
... šodien biju uz ļooti intresantu izrādi. Romeo un Džuljetas interpretāciju I.Bočarņikova režījā. ārkārtīgi precīzi akcentētasl ietiņas, detaļas, kas ļauj sižetu redzēt citādu. Neraugoties, ka tā ir nedēļas laikā tapusi izrāde ar jauniešu piedalīšanos, ļoti daudz scenogrāfiska darba, dinamika kustībās un garīgajā spriedzē. Arī tehnoloģiski sīkumiņi labi iederējās. Un vēl- uz skatuves bija 4!!! mani esošie un bijušie skolnieki. Un jāsaka- tādi, kuri ar literatūru ir  un bija uz jūs. Bet laikam katram ir dzīvē sava iespēja kaut kam pietuvoties...

Dzīve kluvusi piezemēta, nagi neveiksmīgi nobiruši , atklājot skatam vien manis pašas nepievilcīgos, darba pāri galvai- priekšā Zetonu vakars, bet skolēniem nav nekā, realizēsim vien mūsu nesvaigās idejas. Rīt krāsosim baltus kokus, līmēsim putniņiem spārnus, tad taisīsm dzejam kompozīciju.
Spārno vien Liepkalnu saldskābmaize un doma par Venēciju...
Baigi patīk tā Freimaņa dziesma ar Cičerinu...

Hei,ziema! Vakar bija izcili saulaina diena, ievesmojos no tām un biju ne vien sirds veselības kabinetā skolā, beta arī nodevu asinis analīzes poliklīnikā. Manu veselības stāvokli noteica par ļoti labu, pat teica, lai par svaru īpaši neuztraucos, modē vairs neesot kārnums.
Braucot no skolas, pamanīju pie mākslas skolas sniega figūru izstādi, kā teica Fredis- muzejs ārā.

Bet šī bilde jau ir tapusi pie mūsu mājas !

Dažkāt es domāju, ka man ir sargeņģelis. Man šķiet,ka tā ir mīlestība, kas man dzīves laikā ir veltīta. Kāpēc tādas pārdomas?Tāpēc ka uz ledus šodien uzsniga sniegs. Tāpēc ka, braucot pat ap 30-40 km/h, mašīna slīd. Arī pie sarkanās gaismas, kad iet gājēji. Sagriezu mašīnu šķībi, lai kaut kā apstādinātu, labi,ka blakus joslā nebija nevienas mašīnas. Sajūta bija šausmīga.

Nevienam nevajag jukku? Viena lapa no mazajām atvasēm. ka ieaudzētas podiņā, atkal "iebakstīja" man acī. Grr...

Ah, šodien veltīju stundu savam skaistumam un uzliku to jauno gelish nagu laku, varēšot staigāt 2-3 nedēļas.

...šodien satiku cilvēkus,kas dzīvo ar dzirksteli acīs un prieku sirdī par darāmo darbu. Tā bija Maija Burima un Ināra Kondratjeva ( ceru, ka pareizi atceros uzvārdu) attiecīgi Daugavpils Universitātē un Daugavpils Valsts ģimnāzijā. Man likās, ka latviešu lit. jau pāris gadus vienkārši veģetē, bet izrādās,ka tiek risinātas pat latviskās identitātes problēmas, ka ir rakstnieki, kas reāli slēpjas zem lāča maskas un tādi nāk uz prozas lasījumiem, ka notiek kaut kas patiešam interesants. Mani apbūra spēja stāstīt par jaunāko un vispār literatūru ar tādu mīlestību un sirsnību. Nu man ir saraksts ar to, ko patiešām gribu izlasīt. Bet skolotāja no ģimnāzijas mani apbūra ar savu nesavtību, dāvinot disku ar skolotājas veidotiem pārbaudes darbiem, olimpiādēm, visvisādiem plāniem, prezentācijām u.c. Tas notiek laikos, kad mēs dzīvojam ar domām par materiālo  un egoismu. Jā, bet kāpēc manī nav šī entuziasma? Nu  labi, tas bija minimāls arī tai skolotājai, kura gatavo CE(neatceros pēkšņi vārdu), vērojams bija pienākums un atbildība par gala rezultātu. Bet arī viņa izskatījās ļoti harmoniska un eleganta savā atturīgumā. Skatījos un apcerēju jautājumu, kad pēdējo reizi pati biju pie manikīra. Bet mani šī diena iedvesmoja, taču ne rītdienai, kad jāiet atkal uz darbu. Paradoksāli.

Hmm, esmu iecerējusi kādreiz uzrakstīt savas domas par seksu. Zinu, ka daži mani draugi šinī brīdī pamirst, jo es varētu pastāstīt pārāk daudz publiskajā telpā. Bet vispār man ir prieks par šiem cilvēkiem,kas var atļauties tiiiiik daudz, pārkāpjot morāles un aizspriedumu robežas, jo sekss tomēr viena no pasaules asīm. Dažkārt šķiet,ka gaiss ir pārāk biezs no seksualitātes,  no cilvēku vēlmes ļauties un izbaudīt. Man liekas,ka cilvēki , kuriem ir veselīga attieksme pret seksu un kuru dzīvē tas ir bieža parādība, ir atvērtāki un jaukāki vispār. Savukārt tā neesamība bieži sublimējas cilvēknīšanā, darbaholismā vai vienkārši dīvainībās. Vai mēs to vēlamies? Nē. Tātad vēlamies seksu.

Tā, gribu iedvesmot sevi uz jauniem darbiem, tāpēc rādu vecos! Decembra sākumā manu uzbrukumu pārdzīvoja vannas istaba- salīmēju mozaīkflīzes, nokrāsoju griestus, durvis um noklāju linoleju. Un -

Tā izskatās flīzes- mazās kopā ar vecajām lielajām

Apakšskats- pievērs uzmanību podiņam- ar to pamocījos vairāk kā ar griestiem, varbūt tāpēc, ka vairāk nebija iedvesmas.! Un augšskats. Zivju tēma!

Durvis -mākoņi!

Jā, būt interjera fotogrāfam gan ir grūti...

Vakar bija laba diena, kad klusi pazudu no skolas vakara,vakarā devāmies uz kalniņu turpat pie garāžas, abi ar Fredi šļūkājām līdz slapjām biksēm :) Fantastiski sniga.

Izrādās, ka nav nemaz tik slikti ar manu algu, jo, rēķinot, ka 2. darba vieta to palielināja, tas atņēmums kopumā nav tik liels, kā baidījos. Tas priecē.
Laikam esmu iegādājusi pusi datora...tikai to nejūtu, jo Jānis pat piektdienā ir pie mums. Nevienam jau neienāk prātā, ka varbūt arī es negribu tikai to mazo datoru lietot. Ok, jā, novākt fermu, parakstīt blogu, paklačot draugos. Man ir vēlme pazust kādā meža būdā, kur nebūtu visvisādu radinieku utt.
Otra bezjēdzība ir skolas zāles rotāšana. Man tas ir apriebies, es pat negribu par to domāt, jo īpaši tāpēc, ka viss jādomā pašām ar Agnesi. Turklāt katram ir savs viedoklis, kā jābūt... Nu labi, varbūt man arī bija vīzija ar aizlidojošām pieneņpūkām, balti krāsotiem latvāņu ziediem, kaut kādiem baltzaļdzelteniem dekoriem skatuves augšā, bet es klusēju, jo pašai vien viss jādara, bet pēc tam jāuzklausa kritika. Nu un kāpēc? Tad labāk nesu kaut kādus kamolus (kā izrādās, nepareizajās krāsās-palika derīgas kaut kādas pelēkās, laikam manam lietuviešu- Pitalovas krievu un ukraiņu asinīm tas šķiet par pliekanu, varbūt esmu bezgaumīga). Vismaz man piekristu pat Lembergs, jo viņam arī patīk krāsas.Vispār visa skatuve tagad ir pelēkzila.  Super latviska.
Ah, mana pēdējā laika mīļākais vārds ir "hahrenizēt"...
Nu jā, šis laikam nav īsti dzīves prieks. Un vēl- ja iedomājos nākamo nedēļu, kad man ir , piemēram, pirmdien , pilsētas olimpiāde plus konsultācijas 12. klasei plus kaudze ZPD plus 9.klase bez audzinātājas, tad pavisam jautri paliek... un rīt vēl jāiet uz darbu, nez kāpēc esmu ielikta absolventu reģistrācijā.... Laikam svētdien aizbraukšu uz stalli un pāris stundu padzīvošos ar zirgiem, lai atslēgtos no šī visa...
Bet es jau noskatījos "Ceļotājus", man patika elegance un šarms. Tagad ielādēšu "Sociāļo tīklu".
Varbūt nākamais būs jautrāks ieraksts.

Darbojas tā teorija par to, ja patiesi kaut ko vēlies, tas piepildās. Man vēl nesaprotami ir tie mehānismi, bet darbojas. Secret laikam arī šajā kategorijā, kaut gan to filmu jau pims pāra gadiem mēģināju skatīties, kā arī biju uz vienu semināru par šo tēmu- tas gan beidzās ar jogas pozu- briedis rītausmā. Bija rēcīgi, iedeva sertifikātu.
Bet nu. lūk, šodien atnāk no pasta paziņojums, ka atnācis sūtījums, jā, ok, es to gaidu,bet biki lielāku par ierakstīto vēstuli. Labs ir, eju pakaļ, un!! Zanda ar savu saimi man atsūtījuši Kolonnas dāvanu karti! Esmu vienkārši sajūsmā, noteikti izbaudīšu kādu procedūru, nevis ko pirkšu. Agnese teica, ka sejas procedūras šajā salonā esot gandrīz vai labākas par seksu!
Rīt esmu iecerējusi zivju dienu- tātad Taizemes tomātu- garneļu zupa (asi dedzinoša), laša torte un mimozas salāti! Nu tad jau torte un biki augļi, kā gribas siera torti, bet tās maziņas, laikam jāizvēlas kas cits. Ak, jā, Martini šampis un tad Martini vermuts.
2 dienas jau valdos bez saldumiem... Rīt var un tad atkal jāpievadās.Fiziskās aktivitātes beidzas ar vingrošanu pa māju, laukā ļoti vējains, grūti slēpot. Ar zirgu jāt nevar, jo bieza un cieta sniega kārta. Apgriezu zirgiem krēpes, un tās arī ir  visas aktivitātes.
Lielais dators noplīsa, Jānis šonakt kaut kur viņu reanimē. Zinu, ka vajadzētu datoru, bet varbūt tikai no atvaļinājuma naudas... jauns dators man noteikti liktu sasparoties un salikt bildes arī te. Es jau safotografēju izremontēto vannas istabu- sakrāsoju griestu, augšā saliku mozaīkflīzes, jauns linolejs, nokrāsotas durvis, palika vasarā tik nokrāsot dvieļu žāvētāju, jo krāsa ļoti nepatīkami ož. Tagad safočēju virtuvi, jāsataisa dizainerei bildes, lai var uzzīmēt skices mēbelēm.
Gribu uz laukiem slēpot ar platajām mednieku slēpēm pa aizsnigušo ezeru...

Beidzās manim vienas baudas- salādēju seriālu "Interni" un pa vakariem skatījos, nu labi, labi, pa naktīm...Ak, vai, 60 sērijas ir garām un ko nu? Vakar pat gulēt laicīgi aizgāju. Patīk man tā seriāla gaisotne un Bikova attieksme pret dzīvi. Mans elks?Laikam nedaudz jā.
Mn šodien emocionālā ēšana. Kaut kāda nepārejoša aukstuma sajūta.Šausmīgākais, ka pa dienu apēdu 4 graudu maizes ar NUTELLU (grr, Māris šito bundžām stiepj mājās, tālab kāja paslīd), kā arī 3 konfektes...Tā kā es saldumus cenšos neēst, tas manim trieciens, kaut kāds letarģisks stāvoklis. Laukā vējš, drebulis krata, bet pēc gripas neizskatās, tomēr nesaņēmos aiziet slēpot.
Iesāku adīt Fredim jaku, bet šodien negribējās pat to. Jānolādē kādas labas filmas, tad var arī adīt un skatīties. Gribētos redzēt Karaļa runu vai Ceļotājus, bet kinokopilkā vēl nav.
Tuvojas vārda diena, kaut kādas interesantas nodarbes vajag, bet nevaru izdomāt,  ko pasākt. Labāk vispār to nedarītu mājās, bet kādi ziemā varianti...Nu labi, par māju tēmu nerakstīšu, tas nav pie baudām. Tā ir vieta, kur esmu ļauna.

Šodien Mārim dzimšanas diena.
Vakar beidzot uzkāpu uz slēpēm un noslēpoju 8 apļus stadionā. Beidzot ziemas izjūta. Sniega kalni ir tik lieli, ka Fredis , ejot mājās, uz visiem kāpj un šļūc lejā gavilēdams. Ja trešo reizi lāpu viņa sniega bikses.  Arī sniega izjūta.
Sev :) un Pelmenei pasūtīju dāvanas no Ineta veikala, tagad tikai baidos, kā būs ar nodokļu atmaksu, jo, izrādās, ka Turkey nav ES valsts. Bet varbūt  tomēr nekas nebūs jāpiemaksā, ja nu kas, sūtīšu nepieciešamo naudiņu. Izvēlējos ko pavasarīgu.

Šodien bija skaisti. Svinējām Agnesei vārdadienu, dzerot rūgteno campari un baudot fondī. Viss pasākums beidzās pie Kovšu ezera, laižot gaisā uguns laternu (manis dāvinātu) no kalna.Agnese iedomājās vēlēšanos, tad palaida to kopā ar uguns laternu. Šķita, ka tā sapīsies koku zaros, bet nē- tā uzšāvās pēkšņi augstu gaisā!!!!! Tas bija kaut kas mistiski skaists! Apkārt tumsa, bet debesīs guns, smējāmies kā bērni,tikai Fredis klaigāja, ka aizlido ugunsgrēks. Pirms kādas stundas redzēju citu laternu lidojam virs pagalma. Rēzeknē tas ir topā! Uztaisīju Agnesei bildi rāmī, varbūt atceries, esot Parnu, ierakstīju viņas vārdu gliemežvākos, izskalotos no jūras. Bildi sataisīju A4 formātā, pašai ļoti patika.
Pelmenei ceru aizsūtīt dāvanā to, ko pati gribētu, bet pa tiešo no Ineta veikala. Bet laikam varēšu to izdarīt darba dienā, lai varētu sūtīt uz Turkey, nevis piereģistrēto LV adresi.
Labi, iešu ļauties vēl vienai baudai, bet par to uzrakstīšu citreiz.
Man uz loga jau sadīga asni, graužu turku zirņus un mung pupiņas. Interesanti, vai Turcijā arī tos sauc par turku zirņiem? Un vispār noderētu kāda turciska ēdiena recepte, tuvojas vārda diena, nāks ciemiņi.Jāpārsteidz.

Man rodas teorijas.Ja es kāda izdaru ko labu, tad arī man kāds izdara tāpat. Jau ilgāku laiku cenšos izdarīt ko jauku citiem, piem., iedod kādam veikalā savu atlaižu karti, veikt kadu uzdevumu kolēģa vietā. Un kas notiek? Vakar pamatīgi uzsēdināju mašīnu uz ledus risēm. Kamēr mēģināju izkarpīties, neveiksmīgi, protams, negaidīti apstājās garāmbraucoša mašīna, izkāpa vīrietis un mani izstūma. Vienkārši tāpat, bez lūguma vai aiz tā iemesla, ka es traucēju pabarukt garā! Es pat nesapratu puskrēslā, vai viņa pazinu, visdrīzāk, ka ne!
Ja man kāds pačukstētu, ko uzdāvināt Pelmenei... tikai bez "kaut ko labu". Konkētāk, lūdzu!

Beidzot, ejot uz darbu, ir gaišs, nevis tumšs.

Tagad sācies kaut kāds dāvanu laiks, lai gan man nav svētki! Vakar man uzdāvināja Rafaello, zeķes un dušas želeju, šodien- ļooti skaistu audzējamu hiacinšu kompozīciju! Dažādi cilvēki un īstenībā ne par ko! Hmm...Varbūt tā ir zīme, ka man arī kaut kas jādāvina?

Šodien izlasīju par spožās izlietnes metodi, varbūt tā varētu atrisināt mājokļa uzkopšanas problēmu? Hmm, prieku pagaidām rodu pārstādītajās istabas puķēs, kā arī tūdaļ likšu diedzēties mung pupiņas u.c. sēklas uz palodzes. Cīnīšos tā ar potenciāli draudošo gripu. Šodien gan šim nolūkam sapirkos krievu nelegālās zāles Anoferonu. Izklausās bik pēc narkotikām.
Vēru vaļā draugus un gaidīju jaunākās Transilvānijas bildes no ziemas ceļojuma. Kaut kā pašai zvaigznes nesakārtojās, lai brauktu. Un- sniega tur nav! Ja būtu braukusi, laikam viltos. Bet visumā ceļojums izskatās jauks, tik zirdziņi pinkaināki. Bet man mans vasaras brauciens liekas iepriekšējā gada centrālais un labākais notikums. Par to esmu sajūsmā līdz šai dienai.

Šodien liela diena

Šodien liela diena, es atvēru savu blogu, nezinu gan, cik ilgi un regulāri es viņā rakstīšu, klaigāšu te histēriski vai ļaušu izverst drausmākajām dvēseles straumēm. Tā kā gribētos, lai būtu par esības baudām, par prieku dzīvot.
Šodien uzvārīju fantastisku zupu. Ķiploka galviņu, sīpolu un pusi čili sablenderēju, tad apcepu, klāt pieberu puzi pakas fajitas garšvielu, vēl pacepu. Katlā iekšā, pievienoju lielo bundžu tomātus savā sulā, garneles, mīdijas, pavarīju, piešpricēju laima sulu un stīdziņās iecilaju saputotu olu.Ar grauzdiņu ļoti gardi. Visiem mājā šķita par asu, bet es to ēdīšu pat brokastīs. Laikam man trūkst ka asa.
Nu, lūk, pirais ieraksts par ēšanu...Bet manas dzīves lielākā problēma ir tievēšana.