Izrādās, ka nav nemaz tik slikti ar manu algu, jo, rēķinot, ka 2. darba vieta to palielināja, tas atņēmums kopumā nav tik liels, kā baidījos. Tas priecē.
Laikam esmu iegādājusi pusi datora...tikai to nejūtu, jo Jānis pat piektdienā ir pie mums. Nevienam jau neienāk prātā, ka varbūt arī es negribu tikai to mazo datoru lietot. Ok, jā, novākt fermu, parakstīt blogu, paklačot draugos. Man ir vēlme pazust kādā meža būdā, kur nebūtu visvisādu radinieku utt.
Otra bezjēdzība ir skolas zāles rotāšana. Man tas ir apriebies, es pat negribu par to domāt, jo īpaši tāpēc, ka viss jādomā pašām ar Agnesi. Turklāt katram ir savs viedoklis, kā jābūt... Nu labi, varbūt man arī bija vīzija ar aizlidojošām pieneņpūkām, balti krāsotiem latvāņu ziediem, kaut kādiem baltzaļdzelteniem dekoriem skatuves augšā, bet es klusēju, jo pašai vien viss jādara, bet pēc tam jāuzklausa kritika. Nu un kāpēc? Tad labāk nesu kaut kādus kamolus (kā izrādās, nepareizajās krāsās-palika derīgas kaut kādas pelēkās, laikam manam lietuviešu- Pitalovas krievu un ukraiņu asinīm tas šķiet par pliekanu, varbūt esmu bezgaumīga). Vismaz man piekristu pat Lembergs, jo viņam arī patīk krāsas.Vispār visa skatuve tagad ir pelēkzila.  Super latviska.
Ah, mana pēdējā laika mīļākais vārds ir "hahrenizēt"...
Nu jā, šis laikam nav īsti dzīves prieks. Un vēl- ja iedomājos nākamo nedēļu, kad man ir , piemēram, pirmdien , pilsētas olimpiāde plus konsultācijas 12. klasei plus kaudze ZPD plus 9.klase bez audzinātājas, tad pavisam jautri paliek... un rīt vēl jāiet uz darbu, nez kāpēc esmu ielikta absolventu reģistrācijā.... Laikam svētdien aizbraukšu uz stalli un pāris stundu padzīvošos ar zirgiem, lai atslēgtos no šī visa...
Bet es jau noskatījos "Ceļotājus", man patika elegance un šarms. Tagad ielādēšu "Sociāļo tīklu".
Varbūt nākamais būs jautrāks ieraksts.