Dzīve kluvusi piezemēta, nagi neveiksmīgi nobiruši , atklājot skatam vien manis pašas nepievilcīgos, darba pāri galvai- priekšā Zetonu vakars, bet skolēniem nav nekā, realizēsim vien mūsu nesvaigās idejas. Rīt krāsosim baltus kokus, līmēsim putniņiem spārnus, tad taisīsm dzejam kompozīciju.
Spārno vien Liepkalnu saldskābmaize un doma par Venēciju...
Baigi patīk tā Freimaņa dziesma ar Cičerinu...