Vakar biju Rīgā uz Skola 2011, protams, mans intereses vairāk aprobežojās ar grāmatu izstādi, taču sev neko nenopirku, jo īsti dzēselei neatradu nevienu grāmatu, bet tam,kas patīk daļēji, naudas bija pažēl. Laikam jāliek dažas savas grāmtas ibook.lv, tad padomāšu ko iepirkt.
...šodien ir nekānedarīšanas diena. Mani gan gaida daži darbi, vakarā jāiet uz absolventu salidojumu.
Apceru par baudas atrašanu Noro dzijā. Tā ir krutais brends dziju pasaulē, cena- ap 5 ls 50 gramu ficītē. Mani valdzina jūras zilzaļais.Noro Kasumi 13.Vispār velk uz zilajām krāsām.  Vēl jāpabeidz Freda jaka, viņš arī jūsmo par zilo krāsu. .Ko gan tas varētu nozīmē?
Labs ir, jāiet skribināt nagus, ala manikīrs.
Gandrīz nataša, tu manu paciņu ar smaržām saņēmi??

Paldies Dievam, Žetonu vakars ir garām! Tā gatavošanās gan bija 2 nedēļu murdziņš, bet man liekas, ka pasākums sanāca ļoti labs. Man tikai žēl, ka audzinātājām bija pašām viss jādara, bet pašiniciatīvas no skolēnu puses bija ļoti maz. Nu par to es  dabūju kaudzi publisku komplimentu, puķes un lielu atslābumu, kad beidzās pasākuma svinīgā daļa.
Vai tu zini, kas ir ābolmaize? Šņabis, ābolu sula un pārkaisīts kanēlis. Rekomnedēju.
... šodien biju uz ļooti intresantu izrādi. Romeo un Džuljetas interpretāciju I.Bočarņikova režījā. ārkārtīgi precīzi akcentētasl ietiņas, detaļas, kas ļauj sižetu redzēt citādu. Neraugoties, ka tā ir nedēļas laikā tapusi izrāde ar jauniešu piedalīšanos, ļoti daudz scenogrāfiska darba, dinamika kustībās un garīgajā spriedzē. Arī tehnoloģiski sīkumiņi labi iederējās. Un vēl- uz skatuves bija 4!!! mani esošie un bijušie skolnieki. Un jāsaka- tādi, kuri ar literatūru ir  un bija uz jūs. Bet laikam katram ir dzīvē sava iespēja kaut kam pietuvoties...

Dzīve kluvusi piezemēta, nagi neveiksmīgi nobiruši , atklājot skatam vien manis pašas nepievilcīgos, darba pāri galvai- priekšā Zetonu vakars, bet skolēniem nav nekā, realizēsim vien mūsu nesvaigās idejas. Rīt krāsosim baltus kokus, līmēsim putniņiem spārnus, tad taisīsm dzejam kompozīciju.
Spārno vien Liepkalnu saldskābmaize un doma par Venēciju...
Baigi patīk tā Freimaņa dziesma ar Cičerinu...

Hei,ziema! Vakar bija izcili saulaina diena, ievesmojos no tām un biju ne vien sirds veselības kabinetā skolā, beta arī nodevu asinis analīzes poliklīnikā. Manu veselības stāvokli noteica par ļoti labu, pat teica, lai par svaru īpaši neuztraucos, modē vairs neesot kārnums.
Braucot no skolas, pamanīju pie mākslas skolas sniega figūru izstādi, kā teica Fredis- muzejs ārā.

Bet šī bilde jau ir tapusi pie mūsu mājas !

Dažkāt es domāju, ka man ir sargeņģelis. Man šķiet,ka tā ir mīlestība, kas man dzīves laikā ir veltīta. Kāpēc tādas pārdomas?Tāpēc ka uz ledus šodien uzsniga sniegs. Tāpēc ka, braucot pat ap 30-40 km/h, mašīna slīd. Arī pie sarkanās gaismas, kad iet gājēji. Sagriezu mašīnu šķībi, lai kaut kā apstādinātu, labi,ka blakus joslā nebija nevienas mašīnas. Sajūta bija šausmīga.

Nevienam nevajag jukku? Viena lapa no mazajām atvasēm. ka ieaudzētas podiņā, atkal "iebakstīja" man acī. Grr...

Ah, šodien veltīju stundu savam skaistumam un uzliku to jauno gelish nagu laku, varēšot staigāt 2-3 nedēļas.

...šodien satiku cilvēkus,kas dzīvo ar dzirksteli acīs un prieku sirdī par darāmo darbu. Tā bija Maija Burima un Ināra Kondratjeva ( ceru, ka pareizi atceros uzvārdu) attiecīgi Daugavpils Universitātē un Daugavpils Valsts ģimnāzijā. Man likās, ka latviešu lit. jau pāris gadus vienkārši veģetē, bet izrādās,ka tiek risinātas pat latviskās identitātes problēmas, ka ir rakstnieki, kas reāli slēpjas zem lāča maskas un tādi nāk uz prozas lasījumiem, ka notiek kaut kas patiešam interesants. Mani apbūra spēja stāstīt par jaunāko un vispār literatūru ar tādu mīlestību un sirsnību. Nu man ir saraksts ar to, ko patiešām gribu izlasīt. Bet skolotāja no ģimnāzijas mani apbūra ar savu nesavtību, dāvinot disku ar skolotājas veidotiem pārbaudes darbiem, olimpiādēm, visvisādiem plāniem, prezentācijām u.c. Tas notiek laikos, kad mēs dzīvojam ar domām par materiālo  un egoismu. Jā, bet kāpēc manī nav šī entuziasma? Nu  labi, tas bija minimāls arī tai skolotājai, kura gatavo CE(neatceros pēkšņi vārdu), vērojams bija pienākums un atbildība par gala rezultātu. Bet arī viņa izskatījās ļoti harmoniska un eleganta savā atturīgumā. Skatījos un apcerēju jautājumu, kad pēdējo reizi pati biju pie manikīra. Bet mani šī diena iedvesmoja, taču ne rītdienai, kad jāiet atkal uz darbu. Paradoksāli.

Hmm, esmu iecerējusi kādreiz uzrakstīt savas domas par seksu. Zinu, ka daži mani draugi šinī brīdī pamirst, jo es varētu pastāstīt pārāk daudz publiskajā telpā. Bet vispār man ir prieks par šiem cilvēkiem,kas var atļauties tiiiiik daudz, pārkāpjot morāles un aizspriedumu robežas, jo sekss tomēr viena no pasaules asīm. Dažkārt šķiet,ka gaiss ir pārāk biezs no seksualitātes,  no cilvēku vēlmes ļauties un izbaudīt. Man liekas,ka cilvēki , kuriem ir veselīga attieksme pret seksu un kuru dzīvē tas ir bieža parādība, ir atvērtāki un jaukāki vispār. Savukārt tā neesamība bieži sublimējas cilvēknīšanā, darbaholismā vai vienkārši dīvainībās. Vai mēs to vēlamies? Nē. Tātad vēlamies seksu.

Tā, gribu iedvesmot sevi uz jauniem darbiem, tāpēc rādu vecos! Decembra sākumā manu uzbrukumu pārdzīvoja vannas istaba- salīmēju mozaīkflīzes, nokrāsoju griestus, durvis um noklāju linoleju. Un -

Tā izskatās flīzes- mazās kopā ar vecajām lielajām

Apakšskats- pievērs uzmanību podiņam- ar to pamocījos vairāk kā ar griestiem, varbūt tāpēc, ka vairāk nebija iedvesmas.! Un augšskats. Zivju tēma!

Durvis -mākoņi!

Jā, būt interjera fotogrāfam gan ir grūti...

Vakar bija laba diena, kad klusi pazudu no skolas vakara,vakarā devāmies uz kalniņu turpat pie garāžas, abi ar Fredi šļūkājām līdz slapjām biksēm :) Fantastiski sniga.