Darbojas tā teorija par to, ja patiesi kaut ko vēlies, tas piepildās. Man vēl nesaprotami ir tie mehānismi, bet darbojas. Secret laikam arī šajā kategorijā, kaut gan to filmu jau pims pāra gadiem mēģināju skatīties, kā arī biju uz vienu semināru par šo tēmu- tas gan beidzās ar jogas pozu- briedis rītausmā. Bija rēcīgi, iedeva sertifikātu.
Bet nu. lūk, šodien atnāk no pasta paziņojums, ka atnācis sūtījums, jā, ok, es to gaidu,bet biki lielāku par ierakstīto vēstuli. Labs ir, eju pakaļ, un!! Zanda ar savu saimi man atsūtījuši Kolonnas dāvanu karti! Esmu vienkārši sajūsmā, noteikti izbaudīšu kādu procedūru, nevis ko pirkšu. Agnese teica, ka sejas procedūras šajā salonā esot gandrīz vai labākas par seksu!
Rīt esmu iecerējusi zivju dienu- tātad Taizemes tomātu- garneļu zupa (asi dedzinoša), laša torte un mimozas salāti! Nu tad jau torte un biki augļi, kā gribas siera torti, bet tās maziņas, laikam jāizvēlas kas cits. Ak, jā, Martini šampis un tad Martini vermuts.
2 dienas jau valdos bez saldumiem... Rīt var un tad atkal jāpievadās.Fiziskās aktivitātes beidzas ar vingrošanu pa māju, laukā ļoti vējains, grūti slēpot. Ar zirgu jāt nevar, jo bieza un cieta sniega kārta. Apgriezu zirgiem krēpes, un tās arī ir  visas aktivitātes.
Lielais dators noplīsa, Jānis šonakt kaut kur viņu reanimē. Zinu, ka vajadzētu datoru, bet varbūt tikai no atvaļinājuma naudas... jauns dators man noteikti liktu sasparoties un salikt bildes arī te. Es jau safotografēju izremontēto vannas istabu- sakrāsoju griestu, augšā saliku mozaīkflīzes, jauns linolejs, nokrāsotas durvis, palika vasarā tik nokrāsot dvieļu žāvētāju, jo krāsa ļoti nepatīkami ož. Tagad safočēju virtuvi, jāsataisa dizainerei bildes, lai var uzzīmēt skices mēbelēm.
Gribu uz laukiem slēpot ar platajām mednieku slēpēm pa aizsnigušo ezeru...

Beidzās manim vienas baudas- salādēju seriālu "Interni" un pa vakariem skatījos, nu labi, labi, pa naktīm...Ak, vai, 60 sērijas ir garām un ko nu? Vakar pat gulēt laicīgi aizgāju. Patīk man tā seriāla gaisotne un Bikova attieksme pret dzīvi. Mans elks?Laikam nedaudz jā.
Mn šodien emocionālā ēšana. Kaut kāda nepārejoša aukstuma sajūta.Šausmīgākais, ka pa dienu apēdu 4 graudu maizes ar NUTELLU (grr, Māris šito bundžām stiepj mājās, tālab kāja paslīd), kā arī 3 konfektes...Tā kā es saldumus cenšos neēst, tas manim trieciens, kaut kāds letarģisks stāvoklis. Laukā vējš, drebulis krata, bet pēc gripas neizskatās, tomēr nesaņēmos aiziet slēpot.
Iesāku adīt Fredim jaku, bet šodien negribējās pat to. Jānolādē kādas labas filmas, tad var arī adīt un skatīties. Gribētos redzēt Karaļa runu vai Ceļotājus, bet kinokopilkā vēl nav.
Tuvojas vārda diena, kaut kādas interesantas nodarbes vajag, bet nevaru izdomāt,  ko pasākt. Labāk vispār to nedarītu mājās, bet kādi ziemā varianti...Nu labi, par māju tēmu nerakstīšu, tas nav pie baudām. Tā ir vieta, kur esmu ļauna.

Šodien Mārim dzimšanas diena.
Vakar beidzot uzkāpu uz slēpēm un noslēpoju 8 apļus stadionā. Beidzot ziemas izjūta. Sniega kalni ir tik lieli, ka Fredis , ejot mājās, uz visiem kāpj un šļūc lejā gavilēdams. Ja trešo reizi lāpu viņa sniega bikses.  Arī sniega izjūta.
Sev :) un Pelmenei pasūtīju dāvanas no Ineta veikala, tagad tikai baidos, kā būs ar nodokļu atmaksu, jo, izrādās, ka Turkey nav ES valsts. Bet varbūt  tomēr nekas nebūs jāpiemaksā, ja nu kas, sūtīšu nepieciešamo naudiņu. Izvēlējos ko pavasarīgu.

Šodien bija skaisti. Svinējām Agnesei vārdadienu, dzerot rūgteno campari un baudot fondī. Viss pasākums beidzās pie Kovšu ezera, laižot gaisā uguns laternu (manis dāvinātu) no kalna.Agnese iedomājās vēlēšanos, tad palaida to kopā ar uguns laternu. Šķita, ka tā sapīsies koku zaros, bet nē- tā uzšāvās pēkšņi augstu gaisā!!!!! Tas bija kaut kas mistiski skaists! Apkārt tumsa, bet debesīs guns, smējāmies kā bērni,tikai Fredis klaigāja, ka aizlido ugunsgrēks. Pirms kādas stundas redzēju citu laternu lidojam virs pagalma. Rēzeknē tas ir topā! Uztaisīju Agnesei bildi rāmī, varbūt atceries, esot Parnu, ierakstīju viņas vārdu gliemežvākos, izskalotos no jūras. Bildi sataisīju A4 formātā, pašai ļoti patika.
Pelmenei ceru aizsūtīt dāvanā to, ko pati gribētu, bet pa tiešo no Ineta veikala. Bet laikam varēšu to izdarīt darba dienā, lai varētu sūtīt uz Turkey, nevis piereģistrēto LV adresi.
Labi, iešu ļauties vēl vienai baudai, bet par to uzrakstīšu citreiz.
Man uz loga jau sadīga asni, graužu turku zirņus un mung pupiņas. Interesanti, vai Turcijā arī tos sauc par turku zirņiem? Un vispār noderētu kāda turciska ēdiena recepte, tuvojas vārda diena, nāks ciemiņi.Jāpārsteidz.

Man rodas teorijas.Ja es kāda izdaru ko labu, tad arī man kāds izdara tāpat. Jau ilgāku laiku cenšos izdarīt ko jauku citiem, piem., iedod kādam veikalā savu atlaižu karti, veikt kadu uzdevumu kolēģa vietā. Un kas notiek? Vakar pamatīgi uzsēdināju mašīnu uz ledus risēm. Kamēr mēģināju izkarpīties, neveiksmīgi, protams, negaidīti apstājās garāmbraucoša mašīna, izkāpa vīrietis un mani izstūma. Vienkārši tāpat, bez lūguma vai aiz tā iemesla, ka es traucēju pabarukt garā! Es pat nesapratu puskrēslā, vai viņa pazinu, visdrīzāk, ka ne!
Ja man kāds pačukstētu, ko uzdāvināt Pelmenei... tikai bez "kaut ko labu". Konkētāk, lūdzu!

Beidzot, ejot uz darbu, ir gaišs, nevis tumšs.

Tagad sācies kaut kāds dāvanu laiks, lai gan man nav svētki! Vakar man uzdāvināja Rafaello, zeķes un dušas želeju, šodien- ļooti skaistu audzējamu hiacinšu kompozīciju! Dažādi cilvēki un īstenībā ne par ko! Hmm...Varbūt tā ir zīme, ka man arī kaut kas jādāvina?

Šodien izlasīju par spožās izlietnes metodi, varbūt tā varētu atrisināt mājokļa uzkopšanas problēmu? Hmm, prieku pagaidām rodu pārstādītajās istabas puķēs, kā arī tūdaļ likšu diedzēties mung pupiņas u.c. sēklas uz palodzes. Cīnīšos tā ar potenciāli draudošo gripu. Šodien gan šim nolūkam sapirkos krievu nelegālās zāles Anoferonu. Izklausās bik pēc narkotikām.
Vēru vaļā draugus un gaidīju jaunākās Transilvānijas bildes no ziemas ceļojuma. Kaut kā pašai zvaigznes nesakārtojās, lai brauktu. Un- sniega tur nav! Ja būtu braukusi, laikam viltos. Bet visumā ceļojums izskatās jauks, tik zirdziņi pinkaināki. Bet man mans vasaras brauciens liekas iepriekšējā gada centrālais un labākais notikums. Par to esmu sajūsmā līdz šai dienai.

Šodien liela diena

Šodien liela diena, es atvēru savu blogu, nezinu gan, cik ilgi un regulāri es viņā rakstīšu, klaigāšu te histēriski vai ļaušu izverst drausmākajām dvēseles straumēm. Tā kā gribētos, lai būtu par esības baudām, par prieku dzīvot.
Šodien uzvārīju fantastisku zupu. Ķiploka galviņu, sīpolu un pusi čili sablenderēju, tad apcepu, klāt pieberu puzi pakas fajitas garšvielu, vēl pacepu. Katlā iekšā, pievienoju lielo bundžu tomātus savā sulā, garneles, mīdijas, pavarīju, piešpricēju laima sulu un stīdziņās iecilaju saputotu olu.Ar grauzdiņu ļoti gardi. Visiem mājā šķita par asu, bet es to ēdīšu pat brokastīs. Laikam man trūkst ka asa.
Nu, lūk, pirais ieraksts par ēšanu...Bet manas dzīves lielākā problēma ir tievēšana.